Sākoties vasarai, daudzi labprāt pārsēžas no automašīnas uz velosipēdu, pievienojoties arvien kuplākajai pastāvīgo velobraucēju saimei, kas līdz ar veloinfrastruktūras attīstību kā ekonomisku un videi draudzīgu šo pārvietošanās veidu izvēlas visu gadu. Diemžēl nesnauž arī velosipēdu zagļi – divriteņi tiek aizstumti gan no publiskām vietām, gan no dzīvojamo ēku teritorijām un saimniecības ēkām, kur tieši velosipēdi ir garnadžu visbiežāk iekārotā manta. AAS BALTA (PZU grupa) ik gadu apdrošināšanas atlīdzībās par velosipēdu zādzībām izmaksā ap 30 000 eiro. Apdrošinātājs kopā ar Valsts policiju atgādina – par velosipēda drošību ir jārūpējas atbildīgi, izvēloties gan kvalitatīvu slēdzeni, gan drošu vietu, kur savu braucamo atstāt.

Zog arvien vērtīgākus velosipēdus

BALTA apkopotā statistika par saņemtajiem atlīdzību pieteikumiem liecina, ka pērn, esot spēkā Covid-19 ierobežojumiem un ilgstošai mājsēdei, ārpus dzīvojamām mājām nozagto velosipēdu skaits samazinājās. Toties šī gada tendences rāda, ka velosipēdu zādzību skaits varētu atgriezties 2020. gada līmenī, turklāt gada pirmajos piecos mēnešos ievērojami – par apmēram 40% – augusi vidējā atlīdzība, pārsniedzot jau 570 eiro, jo zagti vērtīgāki velosipēdi.

“Tendences rāda, ka zādzību skaits pieaug brīžos, kad tiek aktīvi uzsākta velosezona, un turpinās līdz sezonas beigām – tātad no maija līdz oktobrim. Kā rāda BALTA saņemtie atlīdzību pieteikumi, visbiežāk velosipēdus nozog koplietošanas telpās, piemēram, gaiteņos un kāpņutelpās, pie tirdzniecības centriem; tiek zagti velosipēdi, kas ilglaicīgi tiek atstāti pieslēgti,” stāsta BALTA Privātpersonu īpašuma produktu vadītājs un risku parakstītājs Arnolds Linītis.

Pēc Valsts policijas datiem ik gadu tiek nozagti vidēji 2000 velosipēdu, šī gada pirmajos piecos mēnešos – jau 458. Visbiežāk zādzības notiek no kāpņu telpām (2021. gadā vismaz trešā daļa no visiem nozagtajiem velosipēdiem). Tomēr, iestājoties siltajam laikam, katru gadu pieaug zādzību skaits arī no publiskām ārtelpām – pie veikaliem, māju pagalmos u. c. Ģeogrāfiski zādzības visbiežāk notiek Rīgā un citās lielākajās pilsētās, taču tas nenozīmē, ka laukos un mazpilsētās velosipēdus nezog vispār.

“Lai samazinātu velosipēdu zādzību skaitu, aicinām iedzīvotājus pielikt roku cīņā ar tām. Pirmkārt, ir svarīgi samazināt iespēju zaglim nopelnīt, pārdodot zagtos velosipēdus. Nepērciet zagtu! Pirms lietota velosipēda iegādes pārbaudiet CSDD datubāzē, vai tas nav reģistrēts kā zagts. Otrkārt, pēc iegādes reģistrējiet velosipēdu e.CSDD. Tas samazinās zaglim iespēju velosipēdu pārdot un palīdzēs fiksēt velosipēda pazīmes un to identificēt, ja to nozags – tā varēsiet pierādīt īpašumtiesības. Treškārt, velosipēdu ir svarīgi pareizi novietot – ja iespējams, neatstāt bez uzraudzības, bet, ja velosipēdu nav iespējams pieskatīt, tas jānovieto drošā vietā un vienmēr jāpieslēdz. Īpaši ir jāakcentē kāpņu telpas, kas ir šķietami drošas, bet no tām notiek lielākā daļa zādzību, tādēļ tajās velosipēds ir jāpieslēdz pat tad, ja kāpņu telpa ir aizslēgta,” iesaka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas vecākā speciāliste Sanda Gailāne.

Kā izvēlēties uzticamu slēdzeni?

Būtisks velosipēda drošības rīks ir saslēdzējs. Bet kā zināt, ko izvēlēties? Baltijā lielākā specializētā velosipēdu centra ZZK vadītājs Toms Kazāks iesaka – ikdienas velosipēdam, kura cena nepārsniedz 2000 eiro, jāizvēlas slēdzene apmēram 10% vērtībā no velosipēda cenas. Tātad jo dārgāks velosipēds, jo vairāk ir jāinvestē tā drošībā. Sevišķi par to jādomā kalnu un šoseju velosipēdu īpašniekiem, jo šo kategoriju velosipēdus garnadži zog vislabprātāk – tos var ātri pārdot.

“Izvēloties saslēdzēju, jāņem vērā vairāki kritēriji. Tam jābūt ērti uzliekamam, bet arī jāizvērtē, kur velosipēdu atstāsiet, kā ar to pārvietosieties, kā pārvadāsiet saslēdzēju. Cenu kategorijā līdz 30 eiro var iegādāties dažādas trosītes un ķēdes, kas gan ir viegli pārkniebjamas vai pārlaužamas; jau mazliet dārgāki būs lineāli, vēl dārgāki – kodu saslēdzēji vai lineāli ar signalizāciju, toties tie piesaistīs apkārtējo uzmanību, ja kāds mēģinās veikt neatļautas darbības. Vienlaikus jāsaprot, ka nav nepārgriežamu slēdzeņu, taču kvalitatīvāka slēdzene sagādās zaglim vairāk galvassāpju un prasīs ilgāku laiku,” stāsta Toms Kazāks.

Viena no biežāk izplatītākajām kļūdām, izvēloties slēdzeni, ir pirkt lielu, bet vieglu ierīci – laba slēdzene būs no metāla, bet kārtīgs metāls ir pasmags. Tāpat Toms Kazāks iesaka iegādāties zināmu zīmolu slēdzenes un nepaļauties uz it kā izdevīgiem pirkumiem lētos interneta veikalos.

Ne mazāk būtiski ir arī velosipēdu pareizi saslēgt. “Nereti cilvēkiem šķiet, ka atliek vien pieslēgt velosipēdu aiz priekšējā riteņa, un nekas slikts nenotiks. Taču dārgākie elementi ir rāmis, stūre, aizmugurējais rats, tāpēc pareizi būtu saslēgt veloispēdu caur rāmi un aizmugurējo ratu vienlaikus. Jāskatās arī, kur velosipēds tiek pieslēgts – ja to pieslēgsiet pie zema staba, no kura to var vienkārši nocelt nost, vai žoga fragmenta, ko var izgriezt kopā ar visu velosipēdu, lielas jēgas nebūs,” brīdina Toms Kazāks. Viņš iesaka pilsētā izvēlēties speciālās velonovietnes, kurās parasti tiek veikta videonovērošana, vai vietas, kur ir lielāka ļaužu plūsma – jo vairāk acu pāru, jo neomulīgāk zaglim.

Tāpat nevajadzētu aizmirst, ka, tieši tāpat kā autozagļi, arī velozagļi labprāt ņem visu, ko var noskrūvēt. Tāpēc velosipēdu aksesuāri ražotāji ražo viegli uzliekamas lampiņas un citas detaļas, ko Toms Kazāks silti iesaka likt kabatā un nēsāt līdzi, neatstājot zagļiem pa kampienam.

BALTA un ekspertu padomi, kā pasargāt velosipēdu no zagļiem

• Izvēlies kvalitatīvu slēdzeni.
• Neatstāj velosipēdu nomaļās vietās. Ja iespējams, izvēlies oficiālu velonovietni vai citu drošu vietu, kur ir videonovērošana; pieslēdz velosipēdu pie stabilām konstrukcijām vietās, kur uzturas daudz cilvēku.
• Neatstāj velosipēdu koplietošanas telpās – kāpņutelpā vai pagraba telpās, neturi to uz balkona vai citā viegli pieejamā vietā. Ja tomēr atstāj – neaizmirsti pieslēgt!
• Nepamet velosipēdu redzamā vietā ilgstoši, piemēram, pa nakti vai uz brīvdienām.
• Reģistrē savu velosipēdu CSDD datubāzē un pielīmē CSDD uzlīmi redzamā vietā. Tās esamība ne vienmēr pasargā, tomēr liek zagļiem pārdomāt, vai ir vērts pūlēties, turklāt reģistrācija būtiski palielina iespēju atgūt savu braucamrīku, ja policija to atrod.
• Iegādājoties lietotu velosipēdu, pārbaudi tā rāmja numuru CSDD sistēmā, vai tas Latvijā nav reģistrēts kā zagts. To ir iespējams izdarīt, dodoties uz saiti e.csdd.lv/veloreg/, autorizējoties CSDD sistēmā, atzīmējot “pārbaudīt, vai velosipēds nav reģistrēts kā zagts” un ievadot tā rāmja numuru. Nepērc velosipēdu ar noskrāpētu rāmja numuru!

BALTA atgādina: lai zagļu nodarītā skāde būtu finansiāli nesāpīgāka, velosipēdu ieteicams apdrošināt, vai nu iekļaujot īpašuma polisē, vai atsevišķi kā mantu. Piesakot atlīdzību, ir jāiesniedz dokumenti, kas pierāda velosipēda piederību, tāpēc būtu ieteicams saglabāt pirkuma čeku un velosipēda pasi.

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2021. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 116 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 18 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību piecās valstīs. 2020. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,48 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā www.balta.lv un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:

Līna Barkovska AAS BALTA komunikācijas vadītāja Tel. +371 26 40 10 41 E-pasts: lina.barkovska@balta.lv

Ligita Mieze Deep White projektu vadītāja Tel. +371 27 88 55 02 E-pasts: ligita@deepwhite.lv

Atpakaļ