Četras izplatītākās līgotāju likstas un kā no tām izvairīties

20.06.2019

Līgo svētki ir laiks, kad lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju kopā ar ģimenēm un draugiem dodas garākās brīvdienās ārpus pilsētas. Svētku svinēšana brīvā dabā un aktīvā atpūta nereti iet rokrokā ar dažādām traumām: apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) novērojusi, ka ik gadu Līgo svētkos, salīdzinot ar citām vasaras brīvdienām, par traumām iesniegto atlīdzību pieteikumu skaits pieaug. Tādēļ apdrošinātājs apkopojis biežākās ķibeles, kas piemeklē līgotājus, un padomus, lai laikus sagatavotos mierīgiem un skaistiem svētkiem.

Jāsvin ar prātu!

BALTA dati liecina, ka Līgo svētku laikā gūto traumu raksturs ir dažāds, tomēr lielākoties cilvēki tās gūst pašu neuzmanības dēļ. Piemēram, kāds līgotājs svinību vietā aizķēries aiz telts stiprinājuma un klūpot atsitis galvu pret galda malu, salaužot degunu. Cits paklupis, turot rokās iesmu, un guvis durtu brūci pleca rajonā. Ne mazums grieztu brūču un apdegumu tiek gūti, klājot mielasta galdu, un ne viens vien līgotājs sastiepj vai izmežģī potītes, lecot pāri ugunskuram.

“Brīvdienās pie dabas līgotāji nereti mēdz “aizmirsties” un kļūst gan neuzmanīgi, gan mazliet pārgalvīgi. Starp biežāk fiksētajiem atlīdzību pieteikumu iemesliem ir gan neveiksmīgi klupieni un kritieni, gan ķermeņa apdegumi un kukaiņu kodumu izraisītas komplikācijas. Lai pēc Jāņiem nenāktos meklēt mediķu palīdzību, svētku laikā īpaši jāparūpējas gan par savu, gan bērnu drošību,” uzsver Ludmila Ščegoļeva, apdrošināšanas sabiedrības BALTA Produktu vadītāja. Viņa norāda – BALTA ik gadu par negadījumiem, kas gūti Līgo svētku brīvdienās, atlīdzībās izmaksā vidēji 20 000 eiro.

Lūk, četras biežākās līgotāju ķibeles, no kurām izsargāties, lai svētki izdotos priecīgi un skaisti!

Apdegumi

Ugunskurs, grils, karsts ēdiens – Līgo svētkos pietiek vien ar nelielu neuzmanību, lai apdedzinātos. BALTA pieredzē reģistrēti arī ne tik sadzīviski apdegumu iemesli: kāds līgotājs guvis 5% ķermeņa apdegumus, uzsprāgstot petardei, kurai blakus neapdomīgi uzsmēķējis; bet viens neveiksmīgs pirtī gājējs applaucējies, sajaucot aukstā un karstā ūdens ķipīšus.

Blakus ugunskuram ieteicams novietot spaini ar ūdeni, ar ko vajadzības gadījumā nodzēst ne tikai uguni, bet arī atveldzēt kādu sakarsušu līgotāju. Ugunskuram pāri lēkt nevajadzētu, bet, ja tomēr izvēlaties ievērot šo Līgo nakts tradīciju, tad pielūkojiet, lai ugunskurs jau krietni noplacis, bet jums mugurā nav plandošs, sintētisks apģērbs! Tāpat jāatceras, ka, gūstot apdegumu, cietusī vieta nekavējoties jāatvēsina ar vēsu (bet ne ledainu) tekošu ūdeni – brūci nedrīkst apstrādāt ar citiem līdzekļiem. Ja apdegums tomēr gūts, obligāti jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības.

Kurinot ugunskurus un grilus, jābūt ļoti uzmanīgiem ar degšķidrumu lietošanu. Tos izmantojot, nedrīkst stāvēt pretvējā, atrasties pārāk tuvu liesmai, kā arī jāpievērš uzmanība tam, lai tiešā uguns tuvumā neatrodas cilvēki, jo vēja virziena maiņa ir neparedzama.

Kukaiņu un čūsku kodumi

Daudzi izvēlas svinēt Jāņus dabas tuvumā – pļavās, mežmalās, lauku mājās, ko ieskauj krāšņi dārzi un kas nereti ir mājvieta čūskām, kā arī ērcēm un citiem kukaiņiem. Gaisa temperatūrai pieaugot, strauji palielinās arī ērču aktivitāte: siltajos gada mēnešos tā mēdz sasniegt ap 100 ērcēm uz kilometru, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

“Ērču kodumi var beigties ar ļoti nepatīkamām sekām – ērču encefalītu, no kura gan iespējams sevi pasargāt vakcinējoties, vai Laima slimību, pret kuru vakcīnas nav. SPKC publiskotie ērču izpētes rezultāti liecina, ka vidēji līdz pat 40% ērču var būt inficētas ar Laima slimību, kuras ārstēšana savukārt ir ilgstoša un dārga, tādēļ finansiālais atbalsts, ko sniedz apdrošinātājs, ļoti noder veiksmīgam atveseļošanās procesa rezultātam. Kopumā par ērču izraisītām saslimšanām pēdējo trīs gadu laikā izmaksāti teju 50 000 eiro,” skaidro BALTA pārstāve, norādot, ka, dodoties pēc ziediem, meijām un ozola zariem, būtu ieteicams atcerēties par aizsardzības līdzekli pret kukaiņiem un vilkt gaišas drēbes, uz kurām ērces viegli ieraudzīt, bet pēc atgriešanās mājās apģērbu rūpīgi pārbaudīt.

Tāpat laukos nereti var iedzīvoties lapseņu un iršu kodumos, kas var būt bīstami ne tikai alerģiskiem cilvēkiem vien, tāpēc aizaugušās vietās sevišķi rūpīgi jāskatās, kur likt kāju. Ja iedzēlis irsis, ir svarīgi nekavējoties sniegt palīdzību, jo var sākties alerģiska reakcija, tāpēc visprātīgāk būtu izsaukt “ātros”. L. Ščegoļeva uzsver, ka īpaši jāuzmanās, dzerot saldinātus dzērienus, jo tos “iemīļojušas” arī lapsenes un irši, tāpēc dzērienu baudīšanai no skārdenēm un pudelēm vasaras laikā visdrošāk izmantot salmiņus.

Laukos jāuzmanās arī no čūskām, un nevajadzētu doties mežos un pļavās ar basām kājām. Apavi, kas sniedzas virs potītēm, pasargās ne tikai no kukaiņu, bet arī no iztraucētu čūsku kodumiem.

Aizrīšanās

Kas gan tie par svētkiem bez kārtīga mielasta! Viens no populārākajiem ēdieniem pie ugunskura ir šašliks. Diemžēl vai ik gadu mediķi publiskajā telpā ziņo par gadījumiem, kad cilvēki aizrijušies, ēdot šašliku. Lai tā nenotiktu, jāēd prātīgi, ēdienu rūpīgi sakošļājot. Tas vienlaikus pasargās no pārēšanās un aizrīšanās ar lielākiem gaļas gabaliem. Tāpat ir vērts atsvaidzināt zināšanas par pirmās palīdzības sniegšanu cilvēkam, kurš aizrijies: jāļauj cietušajam svešķermeni atklepot pašam; ja tas nav pa spēkam, nekavējoties jāpalīdz. Palīdzību var sniegt divējādi – uzsitot starp lāpstiņām vai ar Heimliha paņēmienu, no mugurpuses piecas reizes spēcīgi spiežot savu dūri starp cietušā nabu un krūtīm.

Bīstamas situācijas peldoties

Atsvaidzinoša pelde saullēktā pēc karstasinīgām dejām pie ugunskura – daudziem līgotājiem nakts pelde ir neatņemama svētku tradīcija. Taču pie ūdeņiem jāievēro divkārša piesardzība, sevišķi uzmanot bērnus.

“Ja esat izvēlējušies pavadīt svētkus, nodarbojoties ar kādu no ūdenssporta veidiem, noteikti izmantojiet glābšanas vesti. Tāpat jāatceras, ka nedrīkst strauji mesties aukstā ūdenī vai peldēties alkohola reibumā. Un pilnīgi noteikti visās situācijās ir pienācīgi jāizvērtē savi spēki,” atgādina L. Ščegoļeva. Lai negūtu traumas, nekādā gadījumā nedrīkst lēkt uz galvas ūdenī, sevišķi nezināmās vietās!

BALTA novēl ikvienam priecīgus, skaistus un drošus svētkus!

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. Latvijas iedzīvotāji 15 gadu laikā novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 16 miljonu klientu uzticību Polijā. 2018. gada pirmajā ceturksnī PZU grupas neto peļņa sasniedza 249.6 miljonus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:
Līna Lisnere
AAS BALTA
komunikācijas vadītāja
Tel.: +371 26 40 10 41
E-pasts: lina.lisnere@balta.lv

Nadīna Erdmane
Deep White
projektu vadītāja
Tel.: +371 26 20 16 66
E-pasts: nadina@deepwhite.lv


Atpakaļ

Sazinies ar mums

Nepieciešama palīdzība vai atbilde uz jautājumu?
Mūsu speciālisti palīdzēs un sniegs atbildi pēc iespējas ātrāk - ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā. 

Informācija par citiem saziņas veidiem un atsauksmju apstrādi atrodama šeit.

Datnes izmērs nedrīkst pārsniegt 10 MB.
Atļautie datņu veidi: gif jpg jpeg png txt rtf html pdf doc docx odt xls xlsx ods zip csv htm edoc.

Nepieciešama palīdzība vai atbilde uz jautājumu?
Mūsu speciālisti palīdzēs un sniegs atbildi pēc iespējas ātrāk - ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā. 

Informācija par citiem saziņas veidiem un atsauksmju apstrādi atrodama šeit.

  • Karte Saraksts

    Sazinies ar mums izmantojot WhatsApp, darba dienās no 8:00 – 18:00.

    Spied šeit vai pievieno tālruņa numuru +371 275 222 75 saviem kontaktiem.

    Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus aicinām sazināties ar BALTA komunikācijas vadītāju:

    Līna Lisnere
    E-pasts: lina.lisnere@balta.lv