Laikapstākļi turpina pārsteigt: sējumu apdrošināšana – vēl svarīgāka nekā agrāk

23.05.2022

Ņemot vērā energoresursu cenu kāpumu un sarežģīto ģeopolitisko situāciju, šogad Latvijas lauksaimniekiem jārēķinās ar ievērojamu izmaksu pieaugumu dažādās pozīcijās: vairāk jāmaksā par degvielu, minerālmēslojumu, sēklām. Iespējams, daļa no lauksaimniekiem izlems neapdrošināt sējumus, lai samazinātu izmaksas, tomēr AAS BALTA (PZU grupa) atgādina – jo lielākas ražošanas izmaksas un paredzamā ražas vērtība, jo lielāks finansiālais trieciens, ja raža tiek zaudēta dabas untumu rezultātā. Pieredze liecina: sējumu apdrošināšana var pasargāt no simtiem tūkstošu eiro lieliem zaudējumiem.

Karsta vasara, nelabvēlīga ziema – lauksaimniekiem pēdējā gada laikā lieli zaudējumi

Armands Lagons, BALTA Privātā īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs, stāsta, ka Latgales, Sēlijas un Vidzemes reģionā aizvadītā ziema ir bijusi lauksaimniekiem nelabvēlīgākā kopš 2014. gada kailsala. Izcilāšana, kuru radīja mainīgas diennakts temperatūras martā, ledus garoza un vietām kailsals, nav ļāvuši pārziemot rapsim. Šie apstākļi nebija labvēlīgi arī dažādu veidu labībai, tomēr graudaugiem nodarītie postījumi nav salīdzināmi ar zaudējumiem rapša laukos: vairākiem zemniekiem postījumi bija visos apdrošinātajos rapša sējumos.

Kopumā puse no rudenī apdrošinātajiem zemniekiem jau ir pieteikuši atlīdzību BALTA par nepārziemojušiem sējumiem. Lielākais saņemtais pieteikums ir par 36 laukiem ar kopējo laukaugu platību 200 hektāru apmērā. Izmaksātās atlīdzības segs bojāgājušo ziemāju pārsēšanas izdevumus.

Savukārt, pērnā vasara izcēlās ar lielu karstumu, un krita daudzi gaisa temperatūras rekordi. Kaut arī nokrišņu apmērs nebija kritiski zems, pārmērīgs karstums radīja jūtamus zaudējumus lauksaimniekiem.

“Latvijas daba ir kaprīza: nepaiet neviens gads, kad lauksaimnieki nepiedzīvotu kādu pārsteigumu. Katru gadu BALTA saņem vismaz vienu atlīdzības pieteikumu par krusas nodarītiem postījumiem ar gandrīz 100% ražas zudumu. Visbiežāk atlīdzības tiek pieteiktas par veldrē sagūlušos labību, bet finansiāli lielākos zaudējumus lauksaimniekiem nodara krusa. Tā mēdz būt izteikti lokāla parādība – kamēr viens kaimiņš pat nepamanīs mākoni, otrs var zaudēt visu ražu. Kopumā pagājušogad sējumu apdrošināšanas atlīdzības pieteica 39% klientu, kas bija apdrošinājuši savus laukus, – tas ir augsts rādītājs,” stāsta Armands Lagons.

Viņš norāda, ka sausuma risks šopavasar netiks piedāvāts, toties, ņemot vērā, ka karsts un sauss ražas novākšanas laiks nozīmē paaugstinātu ugunsbīstamību, jau piedāvāto risku klāsts papildināts ar uguns risku, ja uguns izcelsmes avots ir ražas novākšanas tehnika vai zibens.

Lielu daļu apdrošināšanas izdevumu joprojām kompensē valsts

“Daļu risku, protams, var mazināt ar pārdomātu risku vadības politiku, bet daudzos gadījumos lauksaimnieks ir bezspēcīgs – krusa, vētra vai lietusgāze nav kontrolējama. Apdrošināšana dod iespēju izvairīties no postošiem zaudējumiem nelabvēlīgu laikapstākļu rezultātā. Turklāt jau vairākus gadus apdrošināšanas polises iegādes izdevumus kompensē Eiropas Savienības programmas, un lauksaimnieks var atgūt līdz pat 70% no polises iegādes izdevumiem,” atgādina Armands Lagons.

Sējumu apdrošināšana pasargā no krusas, vētras, lietusgāzes, uguns, nepārziemošanas radīto postījumu sekām, kā arī savvaļas dzīvnieku darbībām augu pārziemošanas periodā, uzrokot, samīdot vai noēdot sējumus. Atlīdzību iespējams saņemt, ja apdrošināto risku rezultātā ir nolauzti vai aizlauzti stiebri, stublāji vai zari, tiek bojātas lapas, izsisti graudi vai sēkla, nolauztas vārpas vai ziedkopas, ja raža sadeg, ugunij izceļoties no ražas novākšanas tehnikas vai zibens, ja augi iet bojā pārziemošanas periodā, jo izsalst, izsūt, tiek izcilāti, nosmok zem ledus garozas, tos noēd vai sabradā savvaļas dzīvnieki. Segums ietver visbiežāk sētās kultūras – kviešus, miežus, rudzus, auzas, griķus, rapsi, lauku pupas un sējas zirņus, kā arī tritikāli, ripsi un soju. Netiek apdrošinātas citas nišas kultūras (kaņepes, lavanda, ilggadīgie krūmāji – dzērvenes vai mellenes u. c.) un zālāji (ganības, pļavas).

Riskam pakļauti ne tikai sējumi

Armands Lagons aicina pievērst uzmanību lauksaimniecības risku daudzveidībai un padomāt arī par speciālās tehnikas, mājlopu un dažādu īpašumu kā fermas, kaltes u. tml. apdrošināšanu, kaut arī nelabvēlīgi laikapstākļi šos īpašumus ietekmē retāk.

Zīmīgi, ka pēdējos gados pakāpeniski pieaug atlīdzību izmaksas par dabas stihiskajiem postījumiem – šī gada pirmajā ceturksnī atlīdzību izmaksas bija lielākas nekā pēdējos trīs gados kopā.

“Ir saprotama lauksaimnieku vēlme samazināt izdevumus un atteikties no apdrošināšanas, paļaujoties uz labu veiksmi. Taču jāapzinās, ka dzīvojam apstākļos, kad jebkurš zaudējums var izrādīties daudz rūgtāks nekā pirms gada vai diviem, un apdrošināšana var izrādīties vienīgais veids, kā atkal tikt uz kājām,” atgādina BALTA eksperts.

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2021. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 116 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 18 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību piecās valstīs. 2020. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,48 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā www.balta.lv un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:

Līna Barkovska

AAS BALTA

komunikācijas vadītāja

Tel. +371 26 40 10 41

E-pasts: lina.barkovska@balta.lv

 

Ligita Mieze

Deep White

projektu vadītāja

Tel. +371 27 88 55 02

E-pasts: ligita@deepwhite.lv

 

 

 

 

Atpakaļ

Sazinies ar mums

Klientu apkalpošanas vietas un sadarbības autoservisi

Nepieciešama palīdzība vai atbilde uz jautājumu?Mūsu speciālisti palīdzēs un sniegs atbildi pēc iespējas ātrāk - ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā. Informācija par citiem saziņas veidiem un atsauksmju apstrādi atrodama šeit.

Datnes izmērs nedrīkst pārsniegt 10 MB.
Atļautie datņu veidi: gif jpg jpeg png txt rtf html pdf doc docx odt xls xlsx ods zip csv htm edoc.

Nepieciešama palīdzība vai atbilde uz jautājumu?Mūsu speciālisti palīdzēs un sniegs atbildi pēc iespējas ātrāk - ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā. Informācija par citiem saziņas veidiem un atsauksmju apstrādi atrodama šeit.

  • Karte Saraksts

    Sazinies ar mums izmantojot WhatsApp, darba dienās no 8:00 – 18:00.

    Spied šeit vai pievieno tālruņa numuru +371 275 222 75 saviem kontaktiem.

    Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus aicinām sazināties ar BALTA komunikācijas vadītāju:

    Līna Barkovska
    E-pasts: lina.barkovska@balta.lv