Lielākie komercīpašuma apdrošināšanas izaicinājumi un kā ar tiem tikt galā

Nereti mēs, apdrošinātāji, saskaramies ar situācijām, kad mūsu ekspertu veiktā īpašuma apsekošana tiek uzņemta ar aizdomām un neizpratni. Vēlamies pastāstīt, kāpēc veicam apsekošanu un kādas ir tās sniegtās priekšrocības. Līdz ar apsekošanu mēs ne tikai vedinām ievērot normatīvos aktus, bet esam arī gatavi dalīties ar savu ilggadējo pieredzi un piemēriem, lai palīdzētu novērst negadījumus un samazināt uzņēmumu zaudējumus. Lai vairāk par to pastāstītu, aicinājām uz sarunu BALTA Risku vadības konsultantu Jāni Vaivodu, kurš regulāri dodas apsekot klientu īpašumus un ikdienā redz tajos dažādas nepilnības.

Komercīpašuma apdrošināšanas izaicinājumu TOP 3

Tūlīt degs jeb acīmredzama ugunsbīstama situācija – tiek konstatēta ļoti ugunsbīstama situācija, kam nepieciešami tūlītēji uzlabojumi, lai novērstu aizdegšanos. Piemēram, mūsu eksperts vizītes laikā konstatē, ka ražošanas iekārtai ir izdegušas šuves un pa izveidojušos caurumu dzirksteles un ogles nokļūst ražotnes telpās, radot ugunsbīstamu situāciju. Skatīt video.

Uzņēmuma vadība ir pārliecināta, ka viss ir kārtībā – šādos gadījumos vislabāk palīdz termokamera, kas uzskatāmi parāda bīstamu karšanu vados un iekārtu ritošajās daļās, kas ar aci nemaz nav redzama, un tieši tāpēc – tik bīstama. Zemāk redzami vairāki piemēri, kur parādīts, ka ārēji viss izskatās labi, taču termokamera parāda patieso situāciju un bīstamību.

Uzņēmumi, kas izpilda minimālās prasības un uzskata, ka nekas vairāk nav jādara – uzņēmuma drošība neaprobežojas tikai ar normatīvu un valsts institūciju prasību izpildi. Jāņem vērā, ka normatīvi nekad nespēs aprakstīt visas jomas un situācijas. Piemēram, būves tehniskās stāvokļa novērtējums obligāti veicams tikai tādām publiskām ēkām kā teātris, bibliotēka un citas, kuras apmeklē daudz cilvēku, savukārt rūpnieciskām ēkām, kurās nereti arī strādā simts un vairāk darbinieku, novērtēt nesošo konstrukciju tehnisko stāvokli nav obligāti. Tieši ēkas, kurās notiek ražošanas procesi, pastāvīgi tiek pakļautas vibrācijām un  mehāniskām iedarbībām, kā rezultātā tiek ietekmēta konstrukciju stabilitāte un nestspēja. Šis ir tikai viens no piemēriem, taču reālajā dzīvē šādu un līdzīgu piemēru ir ļoti daudz.

Ar ko klientam jārēķinās, ja ēkas būvniecības laikā ir bijušas vienas būvniecības prasības, bet tagad spēkā jau pavisam citi likumi un normas?

Ir daudz ražošanas, noliktavu, publisku vai administratīvu ēku, kas būvētas laikā, kad normatīvie akti neprasīja ierīkot ugunsdrošības signalizāciju vai citus drošības pasākumus. Laika gaitā, attīstoties tehnoloģijām, drošības sistēmas ir kļuvušas pieejamākas, un līdz ar to tiek mainīti normatīvie akti.

Piemēram, ja ēkā, kas vecāka par 25 – 30 gadiem, nav veiktas izmaiņas vai pārbūve, jaunās prasības, kas tapušas jau pēc ēkas pabeigšanas, juridiski nav piemērojamas. Tomēr no drošības viedokļa mēs saprotam, ka ēka neatbilst vispārpieņemtiem drošības standartiem, un lūgsim ierīkot signalizāciju vai izbūvēt ugunsdrošu konstrukciju.

Ko darīt, ja ēkai laika gaitā mainījies tās pielietojums?

Jā, tā mēdz gadīties. Bieži redzam noliktavas ēkas, kurās plānots uzsākt ražošanu. Taču to var darīt tikai, ja tiek īstenoti attiecīgi uzlabojumi. Ja darbināsiet ražošanas iekārtas, palielināsies slodze elektroinstalācijā, kas var novest pie vadu dzirksteļošanas un aizdegšanās. Kā citus piemērus varu minēt, kad saldētavas telpās tiek ierīkota granulu glabātava vai sulas termināls tiek pārvērsts par eļļas glabāšanas terminālu. Tādos gadījumos mainās ugunsslodzes un risinājumi uguns dzēšanai, kas jāpiemēro jaunajam telpu pielietojumam. Tāpēc vienmēr aicinām klientus izvērtēt jaunos riskus un sazināties ar speciālistiem, kas varēs palīdzēt. Visbiežāk tie ir elektriķi, būvspeciālisti un ugunsdrošības inženieri.

Eksperta padoms!

Ņem vērā, iznomājot vai nomājot komerctelpas

  1. Kādiem mērķiem telpas tiks izmantotas – svarīgākais ir pārliecināties, vai telpas ir nodrošinātas ar atbilstošām ugunsdrošības sistēmām un vai ir nodrošināta ūdensapgāde uguns dzēšanai, kā arī vai telpas ir piemērotas tajās notiekošajai uzņēmējdarbībai.
  2. Patvaļīgā būvniecība – īpašniekiem atgādinām, ka, nododot telpas citiem lietotājiem, jāpārliecinās, vai nomnieks tās izmantos paredzētajam mērķim un neveiks patvaļīgu būvniecību, kas var radīt ugunsbīstamības riskus.
  3. Atbildība par ugunsdrošību – realitātē bieži redzam, ka atbildību par ugunsdrošību neviens negrib uzņemties. Jāņem vērā, ka nodot atbildību par ugunsdrošību telpu lietotājiem ir juridiski sarežģīti un par ugunsdrošības sistēmu uzturēšanu tāpat atbildīgs būs īpašnieks.

Kādi būtu trīs svarīgākie jautājumi par īpašuma drošību, par ko uzņēmuma vadītājam vajadzētu pārliecināties?

  1. Vai ēka tiek izmantota uzņēmējdarbības veidam, kuram tā tika sākotnēji būvēta un kas norādīts inventarizācijas lietā?
  2. Ja tiek izmantotas ķīmiski bīstamas vielas un materiāli, vai ir apzināti un veikti atbilstoši drošības pasākumi?
  3. Vai darbinieki ir apmācīti un gatavi rīkoties, ja notiek negadījums? Mūsu pieredze liecina, ka apmācīti darbinieki var ļoti veiksmīgi novērst ugunsnelaimi.

Ar kādiem biežākajiem pārkāpumiem īpašumos ikdienā saskaries apsekošanas laikā?

Visbiežāk elektroinstalāciju pārbaude vai nu nav veikta vispār, vai veikta formāli, “ķeksīša pēc”, mērījumu veikšanas laikā nenoslogojot tīklu tā, kā tas būtu, uzņēmumam darbojoties ar pilnu jaudu. Par pavirši veiktām pārbaudēm liecina noformētā atskaites dokumentācija un apstākļi telpās – nenostiprināti kabeļi, bīstamas savienojumu vietas, zemākas kvalitātes kabeļi, nekā konkrētajā vidē nepieciešams.

Šādos gadījumos lūdzam atkārtoti veikt pārbaudi, uzsverot, ka tā veicama, ievērojot uzņēmējdarbības veida specifiku, piemēram, īpašu uzmanību pievēršot elektroinstalācijai sprādzienbīstamās telpās.

Vēl ļoti bieži saskaramies ar situācijām, kad telpas nav aprīkotas ar ugunsdrošības signalizāciju vai arī tā nav darba kārtībā. Iesaku telpu īpašniekiem vai atbildīgajiem darbiniekiem periodiski pašiem pārbaudīt, vai tā tiešām darbojas. Katrai ugunsdrošības signalizācijai ir izstrādāta lietošanas instrukcija, ko vienkāršotā veidā uz A4 formāta lapas vajadzētu novietot pie ugunsdrošības sistēmas vadības pults.

Kā trešo biežāko pārkāpumu varu minēt neatbilstošu un patvaļīgi izbūvētu apkures iekārtu izmantošanu, kā arī ugunsbīstamu materiālu, piemēram, plēves vai polistirola apšuvuma izmantošanu telpu apdarē un siltumizolācijā, kas ugunsgrēka gadījumā pastiprinās degšanu

Interesanti fakti

Ugunsgrēku cēloņu TOP 3* komercīpašumos

  1. Pārslogotas, bojātas vai pašdarinātas elektroinstalācijas
  2. Nepareiza apkures sistēmu izbūve un ekspluatācija
  3. Neuzmanīga rīcība ar uguni, arī ugunsbīstamo darbu veikšana
*pēc BALTA pieteikto atlīdzību datiem

Vai tāpēc ir tik būtiski elektroinstalācijas pārbaudīt regulāri?

Jā, noteikti! Mēs, BALTA eksperti, iesakām pārbaudīt elektroinstalācijas pat biežāk, nekā to paredz normatīvie akti. Tie nosaka, ka pārbaudi jāveic reizi desmit gados, taču realitātē dažādas pārmaiņas ēkās notiek biežāk.

Laika gaitā ikviena ēka “apaug” ar elektroinstalācijām, jo attīstās un palielinās ražošanas jaudas. Tāpēc vienmēr, kad tiek uzlabota vai papildināta ēkas elektroinstalācija, prasām veikt atkārtotu pārbaudi, lai arī noteiktie desmit gadi vēl nav pagājuši. Pat tad, ja attiecīgo jautājumu regulē normatīvs, svarīgi ir veikt arī papildu pasākumus, ja tie palīdz pārvaldīt uguns riskus. Par to arī iestājamies.

Vai pastāv iedalījums drošās un nedrošās nozarēs?

Viss nav tik vienkārši, kā izskatās, un grūti nozares šādi iedalīt. Piemēram, tipogrāfiju nozare šķiet diezgan droša, taču krāsu atšķaidīšanai un iekārtu tīrīšanai tiek izmantoti viegli uzliesmojoši šķidrumi, un, pielietojot šīs vielas, telpa ap drukāšanas iekārtām kļūst sprādzienbīstama. Līdz ar to paaugstinās arī drošības prasības šādām telpām.

Par salīdzinoši drošām vairumā gadījumu var uzskatīt cementa un māla ražotnes un noliktavas, akmens un metāla apstrādes rūpniecība, veļas mazgātavas un citas komerctelpas.

Kā rīkoties, ja pārbaudē tiek konstatēts ļoti daudz neatbilstību?

Sākumā jāsaprot, vai tās ir rekomendācija vai prasības. Ja tās ir rekomendācijas, tad uzņēmumam iesakām izvērtēt rīcības stratēģiju. Ja tās ir prasības, tad ir iespējams kopā ar mums izveidot plānu prasību ieviešanai. Ja tomēr uzņēmējs nav gatavs prasības īstenot, jebkurā gadījumā aicinām uz diskusiju – iespējams, ir pieejamas alternatīvas, bet pastāv arī iespēja, ka kopīgu risinājumu neatrodam, un tad apdrošināšanas piedāvājumu sniegt nevarēsim.

Mums svarīgākā ir uzņēmuma vēlme sakārtot un novērst konstatētos drošības riskus. Esam gatavi kopīgi meklēt risinājumus, kā uzlabot drošību, un novērtējam, ja prasību izpildei tiek piesaistīti speciālisti, piemēram, ugunsdrošības inženieri un būvspeciālisti.

Kā rīkoties, ja uzņēmumam nav brīvu līdzekļu neatbilstību novēršanai?

Daudzas lietas iespējams izdarīt bez maksas un uzreiz, piemēram, sakārtot atkritumu uzglabāšanu, atbrīvot telpas no ražošanas atlikumiem, samazināt izejmateriālu uzglabāšanas laiku ražošanas telpās u.c.

Mums ir ļoti svarīgi saklausīt un redzēt, ka uzņēmuma vadība apzinās un pārvalda riskus uzņēmumā, un zina, kā rīkosies, ja notiks negadījums.

Eksperta padoms!

Uzņēmumiem nomaļos objektos ieteiktu ieviest sargu, kas ātri var rīkoties nelaimes gadījumā, samazinot zaudējumus. Ja ēka atrodas vietā, kur VUGD vienības ierašanās laiks pārsniedz 15 minūtes un nav apmācīta personāla atbilstošai rīcībai, ugunsgrēks ēkā izplatās nekontrolēti un spēj pilnībā nopostīt ēku. Uguns savu jaudas maksimumu nekontrolētas degšanas gadījumā sasniedz 10 minūtēs, tādēļ ir svarīgi, lai aizdegšanās situācijā nodarbinātie operatīvi izsauktu VUGD un uzsāktu ugunsgrēka dzēšanu.

Par Jāni Vaivodu

Kā aizsākās Tava karjera saistībā ar ugunsdrošību?

Mācījos Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā, kur pirmos 4 gadus strādāju praksē kā ugunsdzēsējs. Pabeidzot koledžu, ieguvu tiesības vadīt dzēšanas un glābšanas darbus. Mūs gatavoja jebkuram negadījumam vai ārkārtas situācijai, arī ķīmiski bīstamu vielu noplūdes seku likvidēšanai. Šobrīd jau 2 gadus strādāju BALTA kā risku vadības konsultants. Mana ikdiena darbā paiet, novērtējot riskus objektos, un tā ir ļoti dažāda, jo nav divu vienādu objektu un līdz ar to apskašu. Katru uzņēmumu “veru vaļā” kā jaunu grāmatu.

Vai iesaisties vēl kādās aktivitātēs saistībā ar ugunsdrošību?

Šobrīd piedalos jaunu valsts standartu izstrādē – “Ēku ugunsdrošības novērtējums” un “Sprādzienbīstamas vides riska novērtējums”. Papildus tam esmu norīkots darba grupā jauna Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma izstrādē. Tas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem manā karjerā.

Ar ko Tu nodarbojies brīvajā laikā?

Tā kā darbs man ir ne tikai darbs, bet arī aizraušanās, tad nereti brīvajā laikā pilnveidoju savas zināšanas, testējot dažādus materiālus, kas savākti no apsekotajiem objektiem (saņemot atļauju no īpašnieka), lai pārliecinātos par to degtspēju un bīstamību. Tādejādi es iegūstu informāciju, ko tālāk nododu klientam, piemēram, par kāda materiāla degtspēju.

Vēl mani aizrauj elektroinstalāciju pārbaude ar termokameru, jo tas ir pārsteidzoši, ko šādi var atklāt. Arī klienti nereti pēc mūsu vizītes šādu kameru iegādājas, jo tā neizmaksā tik dārgi, taču ļoti labi parāda bīstamas vietas elektrointalācijā, kā arī jebkuru citu  siltuma avotu. Šo ierīci var izmantot arī energoefektivitātes uzlabošanas nolūkos, identificējot ēkas vājās vietas, kur tiek zaudēts siltums.

Kas Tev savā darbā sagādā lielāko gandarījumu?

Vislielāko gandarījumu un patiesu prieku man sagādā uzņēmumi, kuros, atgriežoties pēc gada, redzams liels progress – ir ieviestas jaunas un modernas signalizācijas sistēmas, sakārtotas ražošanas telpas, atbrīvotas evakuācijas izejas un tamlīdzīgi. Tas nozīmē, ka uzņēmums novērtē, ka esam norādījuši uz riska zonām. Un ir reāli gadījumi, kad, ieviešot prasītos uzlabojumus, ticis ierobežots un pat novērsts negadījums.

Kāds būtu Tavs novēlējums uzņēmējiem?

Labprāt atgādinātu, ka mūsu mērķis nav nopelt vai paslavēt, bet gan kopīgi rast risinājumus, lai padarītu uzņēmuma īpašumu drošāku, jo mūsu vērtība ir drošība. Un es zinu, ka kopā mums izdosies! Aicinu atrast laiku kopā ar mani piedalīties apskatēs, droši jautāt, ja kāds no maniem ieteikumiem šķiet nesaprotams, kopīgi meklēt labākos risinājumus klienta drošībai un biznesam, un, protams, iepazīties!






ATPAKAĻ

Sazinies ar mums

Klientu apkalpošanas vietas un sadarbības autoservisi

Nepieciešama palīdzība vai atbilde uz jautājumu? Mūsu speciālisti palīdzēs un sniegs atbildi pēc iespējas ātrāk. Informācija par citiem saziņas veidiem un atsauksmju apstrādi atrodama šeit.

Datnes izmērs nedrīkst pārsniegt 10 MB.
Atļautie datņu veidi: gif jpg jpeg png txt rtf html pdf doc docx odt xls xlsx ods zip csv htm edoc.

Nepieciešama palīdzība vai atbilde uz jautājumu?Mūsu speciālisti palīdzēs un sniegs atbildi pēc iespējas ātrāk - ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā. Informācija par citiem saziņas veidiem un atsauksmju apstrādi atrodama šeit.

  • Karte Saraksts

    Sazinies ar mums izmantojot WhatsApp, darba dienās no 8:00 – 18:00.

    Spied šeit vai pievieno tālruņa numuru +371 275 222 75 saviem kontaktiem.

    Ja noticis negadījums, izsauc palīdzību uz ceļa spiežot šeit.
    Palīdzību uz ceļa vēl joprojām varēsi pieteikt arī zvanot 675 333 75

    *Pārliecinies, ka Tavā auto apdrošināšanas polisē ir iekļauts risks “Palīdzība uz ceļa”.