Pētījums: teju katrs piektais autovadītājs, kas lietojis mobilo telefonu pie stūres, to noliedz

15.01.2019

Satiksmes drošības eksperti Latvijā un pasaulē uzsver, ka aptuveni 20–30% no visām autoavārijām ir saistītas ar mobilā telefona lietošanu pie stūres. Tālruni pie stūres vismaz reizi dienā lieto 57% Latvijas autovadītāju, liecina BALTA (PZU grupa) sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU) veiktā pētījuma rezultāti. Tā ietvaros pētnieki tālruņa lietošanas ietekmi uz auto vadīšanas kvalitāti, tajā skaitā ātrumu un trajektoriju, mērījuši ar autosimulatora palīdzību. Savukārt autovadītāju rīcība uz ceļa reālos apstākļos noteikta unikālā lauka novērojumā. Tā ietvaros arī secināts, ka 18,3% no autovadītājiem, kuri, vadot auto, tālruni lietojuši, vēlāk intervijā šo faktu noliedz.

Eksperimentā ar autosimulatoru novēro tālruņa lietošanas reālo bīstamību

“Tas, ka mobilo tālruņu lietošana pie stūres ir bīstama, ir neapšaubāms fakts. BALTA sadarbībā ar LU veiktais simulatorpētījums uzskatāmi parāda – īsziņu lasīšana neatkarīgi no tā, vai saņemtā ziņa bijusi ar iepriecinošu vai nepatīkamu saturu, kā arī zvanīšana, turot telefonu rokās, rada ievērojamas izmaiņas autovadītāju braukšanas uzvedībā,” skaidro Uldis Dzintars, BALTA valdes loceklis, uzsverot pētījumā atklāto – cilvēki šo bīstamību apzinās, tomēr turpina apvienot auto vadīšanu ar tālruņa lietošanu.

Pētījuma gaitā brīvprātīgie dalībnieki (42% vīriešu, 58% sieviešu, vidējais vecums 33,5 gadi, augstākā izglītība 80% dalībnieku) ar vismaz vienu gadu lielu autovadīšanas stāžu tika lūgti sēsties pie autosimulatora stūres. Brauciena laikā katrs šoferis saņēma divas īsziņas: vienā tika kritizētas viņa braukšanas prasmes, otrā – gluži pretēji – tās tika īpaši uzslavētas. Tāpat pētījuma dalībniekiem brauciena laikā bija jāsazvanās ar pētījuma asistentu. Lai novērtētu īsziņu un zvanu ietekmi, tika mērīta šofera novirzīšanās no joslas centra un ātruma izmaiņas. Papildus autosimulatora datiem respondenti aizpildīja aptauju par savu uzvedību uz ceļa, vērtībām, viedierīču lietošanas riska novērtējumu un braukšanas prasmēm. 

“Viedierīču lietošana mūsdienās ir tik pašsaprotama, ka autovadītāji bieži vien īpaši neaizdomājas par riskiem, kas ar to saistās pie auto stūres. Ir grūti novērtēt, cik daudz negadījumu notiek tādēļ, ka autovadītāju uzmanību novērš viedierīču saturs – ja noticis satiksmes negadījums, visdrīzāk, autovadītāji neatzīstas, ka viņu uzmanību novērsušas darbības ar telefonu, jo cilvēkiem ir tendence izlikties “pareizākiem”, nekā viņi ir īstenībā. Tomēr, neraugoties uz augsto pašvērtējumu, simulatora rezultāti rāda pretējo,” stāsta psihologs, PhD Ivars Austers.

Telefona sarunas laikā ievērojami mainās braukšanas ātrums un trajektorija

Galvenās problēmas, kas parādījās pētījuma dalībnieku braukšanas stilā, lietojot mobilo telefonu, bija ievērojamas vidējā ātruma izmaiņas telefonsarunas laikā, kā arī krasas novirzes no joslas centra, saņemot īsziņas neatkarīgi no to satura.

“Tālruņa lietošana pasliktina ne vien autovadītāja reakciju un mazina uzmanību, bet ietekmē arī braukšanas ātrumu un trajektoriju. Pētījums parādīja, ka atsevišķos gadījumos novirze no savas joslas centra ir pat metrs, kas nozīmē, ka autovadītājam ir augsts risks attapties braukšanas pretējā joslā vai nobraukt no ceļa. Diemžēl vairums autovadītāju neapzinās risku nopietnību,” norāda U. Dzintars.

Interesanti, ka tieši tie autovadītāji, kas savas auto vadīšanas prasmes novērtēja augstāk par citiem braucējiem (33% no visiem eksperimenta dalībniekiem), biežāk pieļāva kļūdas braucot, kā arī šai grupai piemīt tendence zvana laikā vairāk palielināt ātrumu. Cilvēki, kuriem svarīgas tādas vērtības kā sava un savu tuvinieku drošība, kā arī visu cilvēku labklājība un tolerance, samazināja ātrumu pēc negatīvas īsziņas saņemšanas.

57% atzīst, ka dienas laikā vismaz vienreiz lietojuši tālruni pie stūres

Cita pētījuma daļa parāda aptauju rezultātu sakritību ar reālo situāciju. “Pētījumi par mobilo tālruņu lietošanas saistību ar drošu braukšanu tiek veikti jau vairāk nekā 25 gadus, bet rezultāti nav viennozīmīgi, jo cilvēki nelabprāt atzīstas, ka pie stūres izturējušies bezatbildīgi. Līdz šim Latvijā nebija veikts neviens lauka pētījums, novērojot, cik bieži autovadītāji lieto viedierīces reālos apstākļos. Tāpēc mēs novērojām 215 autovadītājus, viņiem to nezinot, un pēc 400 metriem uzdevām jautājumu, vai viņi lietojuši viedierīces automašīnas vadīšanas laikā, kas ļauj novērtēt autovadītāju godīgumu, sniedzot ziņas par saviem paradumiem,” saka Ivars Austers.

No visiem novērotajiem autovadītājiem 82% bija vīrieši ar vidējo vecumu 38 gadi. Teju trešā daļa jeb 27,9% braukšanas laikā lietoja viedierīci, tomēr 18,3% no pieķertajiem vadītājiem vēlāk aptaujā atbildēja, ka viedierīces pie stūres šajā dienā nav lietojuši. Tie, kuri meloja, pārliecinoši apgalvoja, ka, salīdzinot ar pašu, citi autovadītāji viedierīces pie auto stūres lieto biežāk. Tāpat tie, kas nebija izmantojusi tālruni, tā lietošanu, vadot auto, uzskatīja par riskantāku, nekā tie, kuri bija lietojuši. Kopumā vairāk nekā puse aptaujāto atzina, ka dienas laikā vismaz vienreiz ir lietojuši tālruni pie stūres un kā visbīstamākās aktivitātes pie auto stūres minēja īsziņu rakstīšanu un lasīšanu, e-pastu un ziņu lasīšanu, kā arī sociālo tīklu caurskatīšanu.

“Citviet Eiropā lauka pētījumi rāda, ka to autovadītāju, kuri pie stūres lieto tālruni, īpatsvars ir ap 1%. Uz tā fona Latvijas eksperimenta rezultāti satraucoši norāda uz krietni vien lielāku tendenci šādi uz ceļa apdraudēt sevi un citus satiksmes dalībniekus,” norāda U.Dzintars, uzsverot nepieciešamību arvien mērķtiecīgāk izglītot sabiedrību par riskiem, ko ietver tālruņa lietošana pie stūres.

Pētījums “Viedierīces un autovadīšana” veikts 2018. gada augustā un novembrī Latvijas universitātes Psiholoģijas nodaļas pētnieku Ivara Austera un Ineses Muzikantes vadībā.

 

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. Latvijas iedzīvotāji 15 gadu laikā novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 16 miljonu klientu uzticību Polijā. 2018. gada pirmajā ceturksnī PZU grupas neto peļņa sasniedza 249.6 miljonus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:
Līna Lisnere
AAS BALTA
komunikācijas vadītāja
Tel.: +371 26 40 10 41
E-pasts: lina.lisnere@balta.lv

Nadīna Erdmane
Deep White
projektu vadītāja
Tel.: +371 26 20 16 66
E-pasts: nadina@deepwhite.lv

Atpakaļ

Sazinies ar mums

Nepieciešama palīdzība vai atbilde uz jautājumu?
Mūsu speciālisti palīdzēs un sniegs atbildi pēc iespējas ātrāk - ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā. 

Informācija par citiem saziņas veidiem un atsauksmju apstrādi atrodama šeit.

Datnes izmērs nedrīkst pārsniegt 10 MB.
Atļautie datņu veidi: gif jpg jpeg png txt rtf html pdf doc docx odt xls xlsx ods zip csv htm edoc.

Nepieciešama palīdzība vai atbilde uz jautājumu?
Mūsu speciālisti palīdzēs un sniegs atbildi pēc iespējas ātrāk - ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā. 

Informācija par citiem saziņas veidiem un atsauksmju apstrādi atrodama šeit.

  • Karte Saraksts

    Sazinies ar mums izmantojot WhatsApp, darba dienās no 8:00 – 18:00.

    Spied šeit vai pievieno tālruņa numuru +371 275 222 75 saviem kontaktiem.

    Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus aicinām sazināties ar BALTA komunikācijas vadītāju:

    Līna Lisnere
    E-pasts: lina.lisnere@balta.lv