Šogad samazinājies velosipēdu zādzību un negadījumu skaits

30.10.2015

Valsts policijas statistikas datos par laiku no 2012. gada līdz 2015.gada sākumam bija novērojama negatīva tendence – velosipēdu zādzību skaits ik gadu pieauga par vidēji 31%, savukārt negadījumu skaits, kuros iesaistīti velosipēdisti, - par vidēji 13%. Tomēr patlaban Valsts policijas un Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati uzrāda iepriecinošus rādītājus. Salīdzinot šī un pagājušā gada periodu no janvāra līdz augustam, ir vērojama pozitīva tendence – šogad velosipēdu zādzības un negadījumi ir notikuši retāk. Attiecīgi šogad ir samazinājies arī šāda tipa negadījumos cietušo skaits.

Valsts policijas statistikas dati liecina, kano 2012.gada līdz šā gada jūlijam kopumā ir fiksētas 6695 velosipēdu zādzības un 2515 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bija iesaistīti velosipēdisti. Tomēr, lai gan līdz šā gada sākumam statistikas dati nebija iepriecinoši, jo katru gadu velosipēdu zādzību skaits palielinājās par vidēji 31%, savukārt negadījumu skaits - par vidēji 13%, šā gada statistikas dati iepriecina – velosipēdu negadījumu un zādzību skaits ir samazinājies.

Attiecīgi arī BALTA šogad ir saņēmusi mazāk atlīdzību pieteikumu par zagtiem velosipēdiem vai negadījumiem, kuros ir bijuši iesaistīti velobraucēji. BALTA statistika liecina, ka šogad, salīdzinot šī un pagājušā gada periodu no janvāra līdz augustam, atlīdzību pieteikumu skaits par zagtiem velosipēdiem ir samazinājies par 27%, savukārt pieteikumu skaits par negadījumiem, kuros iesaistīti ir velobraucēji, – par 13%.

„Katru gadu Latvijā notiek vidēji 698 negadījumi, kuros ir iesaistīti velosipēdu braucēji. Šādos negadījumos bieži vien ir cietušie. Protams, visbiežāk negadījumos savainojas paši velosipēdisti. Attiecīgi mūsu dati rāda, ka ik gadu no vidēji 506 ceļu satiksmes negadījumiem ar velosipēdistiem, kuros ir bijis kāds cietušais, vidēji 458 gadījumos tie ir paši velobraucēji. Lai gan ir iepriecinoši, ka šī gada rādītāji ir uzlabojušies, tomēr, atskatoties uz iepriekšējo gadu statistikas datiem, Valsts policija aicina arī turpmāk velosipēdistus būt uzmanīgiem, jo dati apstiprina, ka trešdaļā no visiem notikušajiem negadījumiem pēdējo gadu laikā par vainīgiem ir atzīti tieši velosipēda vadītāji,” norāda Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Analizējot nozagto velosipēdu statistiku, var secināt, ka gada laikā vidēji tiek fiksētas 1909 velosipēdu zādzības, no kurām tikai vidēji 204 zādzības tiek atklātas.Tomēr pozitīvi ir tas, ka pēdējo pāris gadu laikā ir novērojams atklāto zādzību skaita pieaugums. Šopieaugumu noteikti ietekmē fakts, ka ik gadu arvien pieaug Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) reģistrēto velosipēdu skaits. Kā liecina CSDD dati, gadā tiek piereģistrēti vidēji 3 līdz 4 tūkstoši velosipēdu. Patlaban kopumā Latvijā reģistrēti aptuveni 27 000 velosipēdu.

Apdrošināšanas BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis atzinīgi norāda, ka velosipēdu īpašnieki arvien vairāk sākuši rūpēties par braucamrīku drošību, jo ik gadu pieaug ne tikai CSDD reģistrēto, bet arī BALTĀ apdrošināto velosipēdu skaits. „Lai gan šogad esam saņēmuši kopā jau gandrīz 100 pieteikumus par velosipēdu zādzībām un negadījumiem, iepriecinošs ir fakts, ka šādu pieteikumu skaits kopumā šogad ir samazinājies par 18%. Atskatoties uz BALTA pieredzi, varu droši teikt – arī velosipēdu zādzības un negadījumi var būt īpaši nepatīkams “pārsteigums” to īpašniekiem. Piemēram, šogad klientam izmaksājam 1630 eiro lielu atlīdzību par diviem nozagtiem velosipēdiem, kā arī esam rezervējuši 1000 eiro atlīdzības izmaksai par negadījumu, kurā velobraucējs uztriecās virsū gājējam. Tikmēr par velosipēdu sadursmēm ar automašīnām pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību izmaksa ir vidēji 355 eiro,” stāsta I. Savickis.

Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem – gan velosipēdu zādzībām, gan negadījumiem, Valsts policija kopā ar apdrošinātāju BALTA ir sagatavojusi vairākus drošības padomus:

  • Iegādājoties jaunu velosipēdu, vienmēr pieprasiet velosipēda pasi, kurā ierakstīts rāmja numurs.
  • Noteikti iesakām piereģistrēt savu velosipēdu, jo reģistrācijas uzlīme atvieglos un palielinās iespēju, ka gadījumā, ja tomēr Jūsu ritenis tiks nozagts, to būs vieglāk atpazīt un atgūt.
  • Velosipēdu neatstājiet nomaļā vietā. Labāk to novietot novērošanas kameru tuvumā, apsargātā vietā vai tur, kur ir daudz cilvēku.
  • Atstājot velosipēdu pie veikala, mājas vai pat iekšā šķūnītī, garāžā vai citās telpās, obligāti pieslēdz to ar drošām pretaizdzīšanas ierīcēm, vislabāk ar “U” veida saslēgu. Šo punktu ir būtiski ievērot pat tajos brīžos, kad atstājat velosipēdu uz pavisam īsu brīdi. Velosipēdu nekad nesaslēdziet “pašu ar sevi”, jo tādā gadījumā zagļi to var vienkārši aiznest.
  • Lai netiktu nozagts Jūsu velosipēda sēdeklis vai riteņi, to piestiprināšanai izmantojiet skrūves, nevis ekscentru savienojumus.
  • Neatkarīgi no tā, vai braucat pa velosipēdiem paredzēto celiņu, ietvi vai ceļa malu, galvā velciet ķiveri.
  • Tāpat noteikti, braucot ar velosipēdu, velciet atstarojošo vesti. Ja Jums tādas nav, tad noteikti nodrošinieties ar vairākiem mazākiem atstarotājiem, ko piestipriniet gan priekšpusē, gan aizmugurē, lai būtu pamanāms no jebkura skatupunkta.
  • Vienmēr pirms braukšanas pārbaudiet sava velosipēda tehnisko stāvokli un laikus veiciet velosipēdam nepieciešamos tehniskos labojumus. Pat dažbrīd šķietami mazs bojājums var brauciena laikā novest pie kādas lielākas ķibeles un negadījuma.
  • Noteikti nedrīkst aizmirst par vienu no svarīgākajiem noteikumiem, kas ir jāievēro, braucot ar velosipēdu pa jebkāda veida ceļiem, – ziniet ceļu satiksmes noteikumus. Ja Jūs plānojat braukt ar velosipēdu, tad Jums noteikti ir jābūt velosipēdista apliecībai vai arī autovadītāja apliecībai, lai nerastos situācija, kurā, nezinot noteikumus, Jūs mēģināt šķērsot ielu, kad to patiesībā nevarat darīt, tādējādi izraisot sadursmi.
  • Apzinieties savas spējas, kā arī apkārt esošo. Ievērojiet braukšanas ātrumu, kas atbilst ceļa segumam, kā arī vietai, kādā atrodaties. Rīgā noteikti būtu jābrauc daudz uzmanīgāk un lēnāk, nekā Jūs, iespējams, braucat jebkurā citā pilsētā, kur mašīnu un cilvēku nav tik daudz.

 

Par apdrošinātāju BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK, Lietuvas Apdrošināšanas uzraudzības komisijas, Igaunijas statistikas departamenta un apdrošinātāju gada pārskatu datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā.
Iedzīvotāju aptaujās iedzīvotāji 12 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja.
BALTA ietilpst PZU GRUPĀ, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un Polijā lepojas ar vairāk nekā 16 miljonu klientu uzticību. 2013.gadā PZU GRUPA apdrošināšanas prēmijās parakstīja 3,98 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:

Anita Irbīte
BALTA korporatīvās komunikācijas vadītāja
Tel.: +371 26 456 444
E-pasts: anita.irbite@balta.lv

 

Arita Krūze
„P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”
Tel.:+371 28 337 073
E-pasts: arita.kruze@prae.lv

Atpakaļ

Sazinies ar mums

Klientu apkalpošanas vietas un sadarbības autoservisi

Nepieciešama palīdzība vai atbilde uz jautājumu?
Mūsu speciālisti palīdzēs un sniegs atbildi pēc iespējas ātrāk - ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā. 

Informācija par citiem saziņas veidiem un atsauksmju apstrādi atrodama šeit.

Datnes izmērs nedrīkst pārsniegt 10 MB.
Atļautie datņu veidi: gif jpg jpeg png txt rtf html pdf doc docx odt xls xlsx ods zip csv htm edoc.

Nepieciešama palīdzība vai atbilde uz jautājumu?
Mūsu speciālisti palīdzēs un sniegs atbildi pēc iespējas ātrāk - ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā. 

Informācija par citiem saziņas veidiem un atsauksmju apstrādi atrodama šeit.

  • Karte Saraksts

    Sazinies ar mums izmantojot WhatsApp, darba dienās no 8:00 – 18:00.

    Spied šeit vai pievieno tālruņa numuru +371 275 222 75 saviem kontaktiem.

    Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus aicinām sazināties ar BALTA komunikācijas vadītāju:

    Līna Lisnere
    E-pasts: lina.lisnere@balta.lv