BALTA dāvina apdrošināšanu iedzīvotājiem, kuru mājokļos “paviesojušies” zagļi

11.04.2019

Pērn īpašuma atlīdzībās par trešo pušu ļaunprātīgu rīcību apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) izmaksājusi vairāk nekā ceturtdaļmiljonu eiro. Lai gan ar katru gadu Latvijas iedzīvotāju izpratne par sava īpašuma pasargāšanu uzlabojas, pieaug arī zagļu prasmes – aizvien retāk garnadžus attur sarežģītas atslēgas, stiklotas lodžijas, nožogotas teritorijas vai suņi, liecina pētījums*. Lai aktualizētu problemātiku un mudinātu sabiedrību sargāt savu īpašumu, BALTA līdz maija vidum īstenos sociālu akciju, dāvinot apdrošināšanas dāvanu kartes 20 eiro vērtībā tiem iedzīvotājiem, kuru dzīvokļos „paviesojušies” zagļi.

“Pavasaris tā vien vilina doties ārpus pilsētas un izbaudīt pirmās siltās dienas, taču tas liek sarosīties arī garnadžiem. Pirms vairākiem gadiem sadarbībā ar Valsts policiju veicām tolaik nebijušu pētījumu, aptaujājot pašus garnadžus. Tie atzina – lai apzagtu noskatīto mājokli, 38% garnadžu vajadzīgas 20–30 minūtes, bet 35% pietiek ar laiku līdz 15 minūtēm – pat tad, ja nākas atvērt metāla durvis. Ne visos gadījumos lielākie zaudējumi tiek nodarīti, nozogot mantu. Bieži ielaušanās vai tās mēģinājuma rezultātā nopietnākie postījumi finansiālā izteiksmē tiek nodarīti pašam dzīvoklim vai privātmājai – ārdurvis tiek uzlauztas tā, ka pēcāk jāmaina ne tikai slēdzene vai vērtne, bet viss durvju bloks, tiek bojāti logi, gan veicot urbumus tajos, gan sabojājot stikla paketes un vērtnes daļu,” pieteikto atlīdzību gadījumus komentē Līva Bogdanova, BALTA Fizisko personu īpašuma produktu vadītāja.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem noziegumi pret īpašumu 2018. gadā veidojuši 60% no visiem reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ietverot gan zādzības, gan laupīšanas un tīšu mantas bojāšanu. Pērn reģistrētas 2286 zādzības no mājokļiem – vidēji 6 zādzības katru dienu.

„Pētījums, kurā aptaujājām zagļus, uzrādīja, ka visbiežāk kārotās mantas tiek atrastas seifos – 56%, veļā vai drēbju skapjos – 48%, grāmatās un rakstāmgaldu atvilktnēs – 31%. Kas meklē, tas atrod – zagļi vērtslietas un naudu ir atraduši arī kurpēs, vāzēs un gultās. Pēdējo gadu lielākās BALTA izmaksātās atlīdzības par zādzību īpašumā sasniedz 136 tūkstošus un 92 tūkstošus eiro. Abos gadījumos zādzības notikušas no privātmājām blīvi apdzīvotās teritorijās. Zagļu aktivitāte, pārdrošība un prasmes diemžēl nemazinās, turklāt tiem nav būtisks diennakts laiks, kad veikt zādzību. Jāatzīst – rūpēs par īpašumu vēl aizvien krietni atpaliekam no vidējiem rādītājiem Eiropā. Tāpēc, mudinot iedzīvotājus vairāk domāt par sava īpašuma drošību, BALTA līdz maija vidum dāvina mājokļa apdrošināšanas dāvanu kartes 20 eiro vērtībā tiem dzīvokļu īpašniekiem, kurus apciemojuši garnadži un kuri var uzrādīt policijas izziņu par zādzības faktu,” stāsta Līva Bogdanova, paužot cerību, ka šāda iniciatīva liks cilvēkiem aizdomāties par sava īpašuma pasargāšanu.

Kā liecina BALTA un Valsts policijas pētījums, signalizācija, novērošanas kameras, suņi un seifi gan apgrūtina zagļu dzīvi, tomēr neattur no iecerētā mērķa sasniegšanas. Paši garnadži atzīst - lai gan mājokli iespējams apzagt vien dažās minūtēs, kamēr saimnieks, piemēram, mazgājas dušā, ērtāk to izdarīt, kad neviena nav mājās.

BALTA atlīdzību dati liecina, ka, ielaužoties mājokļos, zagļi vislabprātāk izvēlas to, ko viegli iznest no mājokļa – naudu, dārglietas, portatīvos datorus, mobilos telefonus, taču tiek zagti arī mākslas priekšmeti, zīmolu apģērbi, apavi un aksesuāri, sadzīves tehnika, sporta inventārs, darbarīki, pārtika un alkohols. Kā tautā saka – ņem visu, kas nav piesiets. Tikai velosipēdi zagļus interesē krietni retāk, nekā iedzīvotājiem šķiet – 38% iedzīvotāju uzskata, ka zagļi nāks tieši pēc viņu divriteņiem, lai gan pašus garnadžus šie braucamie interesē vien 16% gadījumu.

Nelegālā aroda meistari ir iemanījušies krietni veiklāk apiet teju visus drošības pasākumus. Piemēram, novērošanas kameras satrauc 61%, bet suņu klātesamība mājoklī attur tikai 54% zagļu. Tomēr visefektīvākā cīņā pret zagļiem joprojām ir signalizācija – divas trešdaļas garnadžu atzīst, ka tās iedarbošanās viņus iztraucē visbiežāk. Nozīmīgs šķērslis zagļu plānu īstenošanai ir arī cilvēciskais faktors – negaidīta saimnieku atgriešanās (59%) vai modri kaimiņi (50%). Veiklākos garnadžus gan nebiedē pat šādi riski.

Informācija par sociālo akciju meklējama ŠEIT.

* BALTA kopā ar Valsts policiju, Probācijas dienestu, Ieslodzījumu lietu pārvaldi un pētījumu aģentūru SKDS 2015. gadā veikusi apjomīgu pētījumu, lai noskaidrotu, cik līdzīgi vai atšķirīgi dažādus mājokļu drošības jautājumus uztver Latvijas iedzīvotāji un personas, kuras tiesātas par ielaušanos.

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2018. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 104,7 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 16 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību Polijā. 2018. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,5 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:
Līna Lisnere
AAS BALTA
komunikācijas vadītāja
Tel.: +371 26 40 10 41
E-pasts: lina.lisnere@balta.lv

Nadīna Erdmane
Deep White
projektu vadītāja
Tel.: +371 26 20 16 66
E-pasts: nadina@deepwhite.lv

Atpakaļ

Sazinies ar mums

Datnes izmērs nedrīkst pārsniegt 10 MB.
Atļautie datņu veidi: gif jpg jpeg png txt rtf html pdf doc docx odt xls xlsx ods zip csv htm edoc.
  • Karte Saraksts

    Sazinies ar mums izmantojot WhatsApp,
    darba dienās no 8:00 – 18:00, pirms tam pievienojot tālruņa numuru +371 275 222 75 saviem kontaktiem.

    Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus aicinām sazināties ar BALTA komunikācijas vadītāju:

    Līna Lisnere
    E-pasts: lina.lisnere@balta.lv