K.Liecinieks: Viedtālruņu lietošanas biežums pie stūres pieaug, bet sabiedrības tolerance saglabājas. Kā sevi no šī ieraduma pasargāsim?

12.11.2020

Kristaps Liecinieks

AAS BALTA (PZU grupa) Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs

 Viedtālruņu lietošanas biežums pie stūres pieaug, bet sabiedrības tolerance saglabājas. Kā sevi no šī ieraduma pasargāsim?

Saskaņā ar aptaujas datiem* 75% autovadītāju Latvijā piekrīt, ka mobilā telefona lietošana ir kaitnieciska un patiešām novērš uzmanību no ceļa. Tajā pašā laikā 65% no aptaujātajiem autobraucējiem atzinuši arī, ka braukšanas laikā runā pa telefonu bez brīvroku sistēmas – turot to rokā vai piespiestu pie auss. Tāpat 49% autovadītāju, vadot automašīnu, lasa īsziņas, bet 25% apmeklē sociālo tīklu vietnes un arī citas interneta platformas. Kāpēc turpinām šādi rīkoties pat tad, ja zināms, ka aptuveni 20–30% no visiem satiksmes negadījumiem saistīti ar mobilā telefona lietošanu automašīnas vadīšanas laikā, turklāt lielākā daļa autovadītāju atzīst to par reālu problēmu?

Viedtālruņa lietošana neatkarīgi no tā, vai atrodamies automašīnā vai ārpus tās, mums visiem kļuvusi par ārkārtīgi spēcīgu pieradumu. Arī pats neesmu bez grēka – piemēram, darba sapulces laikā ir gadījies nejauši pieskarties telefonam, un pēc pāris sekundēm saprotu, ka esmu jau atvēris kādu no sociālo tīklu lietotnēm vai ziņu lapām... ieradumam ir milzīgs spēks. Tāpēc, lai gan apzināmies, ka pie stūres mobilo telefonu lietot ir bīstami, ar to vien acīmredzot nepietiek, lai šo ieradumu lauztu.

Pirmās autovadīšanas minūtes ir kritiskas

Gluži bez vainas nav arī ieradums automašīnas vadīšanas laikā lietot dažādas navigācijas sistēmas. Tie, protams, ir lieliski rīki ar augstu funkcionālo vērtību, taču tikai jaunākajās automašīnās pieejamas iebūvētas navigācijas sistēmas – senāka izlaiduma gada automašīnu vadītāji izlīdzas ar telefona lietotnēm Google Maps vai Waze. Savā ziņā telefona navigācijas lietotnes vēl jo vairāk normalizē viedtālruņa izmantošanu auto vadīšanas laikā – reizēm nepieciešams kaut ko pielabot maršrutā, un, lietojot navigācijas lietotnes, daudz vieglāk pamanīt arī citus telefona “jaunumus”. Turklāt pat šie navigācijas rīki piemēram, Waze, uzvedas teju kā sociālo tīklu platformas, piedāvājot lietotājam papildu interaktivitāti.

Austrijas uzņēmumā Dolphin Technologies, kas darbojas telemātikas un apdrošināšanas nozarēs, pat veikts pētījums**, kurā tiek analizēta satiksmes negadījumu norise, un iegūtie rezultāti liecina, ka satiksmes negadījumu izraisīšanas risks ir paaugstināts tieši pirmajās 10 brauciena minūtēs. Par to liecina gan rādītājs, ka tieši īsajos braucienos, kuri ilgst līdz 10 minūtēm, notiek 52% ceļu satiksmes negadījumu, gan arī rādītājs, saskaņā ar kururelatīvais risks izraisīt CSN pirmajās trīs brauciena minūtēs ir 3,1, no trešās līdz sestajai brauciena minūtei – 0,9, bet no sestās līdz desmitajai minūtei – 0,6. Viens no būtiskākajiem pētījuma rezultātā izdarītajiem secinājumiem ir tas, ka biežākai satiksmes negadījumu izraisīšanai pirmajās brauciena minūtēs ir tieša korelācija ar telefona lietošanu, respektīvi, navigācijas lietotnes lietošanu, lai ievadītu brauciena galamērķi. Šajā sakarā, protams, risinājums ir vienkāršs – ievadīt navigācijas lietotnē brauciena galamērķi, pirms vēl uzsākta braukšana, nevis nodarboties ar to brauciena pirmajās minūtēs.

Sabiedrības nosodījums lieliski strādā citās valstīs

Taču, ņemot vērā, ka telefonu braukšanas laikā izmantojam ne tikai navigācijas vajadzībām, bet arī daudzu citu darbību veikšanai, nepieciešams visaptverošs risinājums. Ar apziņu, ka telefona lietošana nav īsti laba, acīmredzami vēl nepietiek. Latvijas Universitātes profesors un Psiholoģijas nodaļas vadītājs Ivars Austers ir piedāvājis trāpīgu salīdzinājumu: atrodoties operā vai teātrī, mēs telefonu izslēdzam un nelietojam, bet, ja tomēr lietojam, tad drīz vien saskaramies ar apkārtējo nosodījumu, kas motivē lietošanu pārtraukt. Automašīnā mēs acīmredzot jūtamies kā savā personīgajā telpā, kur īsti ar telefona lietošanu nevienam apkārtējam netraucējam. Gluži vienkārši trūkst apkārtējo nosodījuma un spiediena, jo principā gandrīz visi turpinām viedtālruni lietot.

Sabiedrības kopējā attieksme un nosodījums lieliski darbojas vairākās citās pasaules valstīs. Nav noslēpums, ka, braucot ar auto citviet, mēs automātiski mainām savu uzvedību pie stūres – vairāk pielāgojamies vietējiem standartiem un praksēm. Piemēram, Šveicē par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem ir ne tikai ārkārtīgi augstas soda naudas, bet pastāv arī izteikta sabiedrības “paškontrole”. Ja kāds, braucot pa ātrgaitas ceļu, ievērojami pārsniedz ātrumu, vietējie autobraucēji steidzas par to informēt policiju.

Vēl varētu sagaidīt, ka risinājuma meklējumos ilgtermiņā iesaistās arī mobilo sakaru operatori un viedtālruņu vai automašīnu ražotāji. Ir dzirdētas dažādas idejas – piemēram, ka mobilais operators varētu atslēgt telefonam tīkla pārklājumu, ja tiek fiksēts, ka pārsniegts noteikts ātrums.

Skeptiķu savulaik netrūka arī drošības jostām

Savukārt runājot par Valsts policijas iesaisti, sodu palielināšana diez vai būtu efektīvs pirmais solis, sevišķi tāpēc, ka tiek piefiksēta ļoti neliela daļa šī konkrētā ceļu satiksmes noteikuma pārkāpumu. Tas, protams, lielā mērā atkarīgs no iespējām un finansējuma, kas ļautu iegādāties papildu aprīkojumu, un arī šādā veidā noteikti var panākt uzlabojumus. Taču svarīgāk, manuprāt, ir sākt ar sabiedrības izglītošanu, kas, protams, prasa laiku. Mobilo telefonu lietošana ir līdzīga situācijai, kuru savulaik pieredzējām ar drošības jostu lietošanu. Sākotnēji drošības jostām bija daudz “skeptiķu”, daudzi cilvēki tās nelietoja – gan pie stūres, gan sēžot blakus vai aizmugurē. Taču tagad drošības jostu lietošana ir kļuvusi par normu, kuru, visdrīzāk, neievēro vien retais. Lielākā daļa sabiedrības saprot, ka drošības jostas patiešām glābj dzīvības. Tāpat arī ar mobilo telefonu lietošanu – par to ir jārunā, jāinformē, un ar laiku sabiedrības attieksme mainīsies.

Tāpēc BALTA ar prieku ir iesaistījusies CSDD rīkotajā kampaņā “Stūrē? Izkāp no telefona!”, kuras mērķis ir sabiedrību gan informēt, gan iesaistīt situācijas uzlabošanā. Piedāvājam visiem autobraucējiem parakstīt Sadarbības memorandu www.izkapnotelefona.lv – tā ir simboliska apņemšanās kļūt atbildīgākiem pie stūres, apzinoties savas rīcības potenciālās sekas. Jo vairāk cilvēku par to aizdomāsies ikdienā, jo pašsaprotamāk tas kļūs – nelietot telefonu, vadot automašīnu, jo tas ir riskanti un apdraud paša un apkārtējo dzīvības!

* Pētījumu 2019. gada jūnijā veica vadošais konsultāciju un pētniecības uzņēmums Centrālajā un Austrumeiropā CIVITTA.

** Vebinārs par Austrijas uzņēmuma Dolphin Technologies veikto pētījumu pieejams šeit: https://dolphin.webinarninja.com/webinar/508158?tok_reg=34949ecf-52f8-4782-9485-af54093cefee-21336696&in_tok=82d80339-7402-4149-8421-3c1c6ef5033d

Atpakaļ

Sazinies ar mums

Klientu apkalpošanas vietas un sadarbības autoservisi

Nepieciešama palīdzība vai atbilde uz jautājumu?
Mūsu speciālisti palīdzēs un sniegs atbildi pēc iespējas ātrāk - ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā. 

Informācija par citiem saziņas veidiem un atsauksmju apstrādi atrodama šeit.

Datnes izmērs nedrīkst pārsniegt 10 MB.
Atļautie datņu veidi: gif jpg jpeg png txt rtf html pdf doc docx odt xls xlsx ods zip csv htm edoc.

Nepieciešama palīdzība vai atbilde uz jautājumu?
Mūsu speciālisti palīdzēs un sniegs atbildi pēc iespējas ātrāk - ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā. 

Informācija par citiem saziņas veidiem un atsauksmju apstrādi atrodama šeit.

  • Karte Saraksts

    Sazinies ar mums izmantojot WhatsApp, darba dienās no 8:00 – 18:00.

    Spied šeit vai pievieno tālruņa numuru +371 275 222 75 saviem kontaktiem.

    Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus aicinām sazināties ar BALTA komunikācijas vadītāju:

    Līna Lisnere
    E-pasts: lina.lisnere@balta.lv