No 1. janvāra obligāti katrā mājoklī: kas jāzina par dūmu detektoriem un kāpēc nekavēties ar to uzstādīšanu

14.08.2019

Dūmu detektoru ieviešana visos mājokļos no 2020. gada 1. janvāra būs obligāta prasība, kas iedzīvotāju vidū jau šobrīd raisījusi ne mazums jautājumu. Taču, rūpējoties par iedzīvotāju drošību, šāds solis ir bijis ļoti nepieciešams – ugunsdrošības situācija valstī ir patiesi skaudra. Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) apkopotie dati liecina, ka kopš 2017. gada – divarpus gadu laikā – atlīdzībās par ugunsgrēkiem privātpersonu īpašumā izmaksāti teju 4 miljoni eiro. Lai mazinātu iedzīvotāju bažas un neskaidrības, BALTA Īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) skaidro dūmu detektoru nozīmi, ko ņemt vērā, tos uzstādot, kā arī sniedz atbildes uz citiem mājokļu īpašnieku visbiežāk uzdotajiem jautājumiem.

Kāpēc nepieciešams dūmu detektors?

“Dūmu detektora galvenais uzdevums ir glābt cilvēka dzīvību,” skaidro BALTA Īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns. “Spalgā skaņa, ar kādu sensors reaģē uz dūmiem un siltumu, ir gana intensīva, lai par iespējamo ugunsgrēku brīdinātu aizmigušos mājas iemītniekus vai, ja saimnieku nav mājās – kaimiņus, tādējādi dāvājot tik dārgo laiku, lai glābtu dzīvības un laikus izsauktu ugunsdzēsējus glābējus.”

Pērn BALTA lielākā atlīdzība par uguns nopostītu mājokli – privātmāju - sasniegusi 221 179 eiro. Tieši ugunsdrošības signalizācija vēlā vakarā brīdinājusi par uguns izcelšanos, kas vēlāk pārmetusies uz blakus esošo māju. Kā stāsta Uģis Uškāns, liesmas pilnībā nopostījušas abas ēkas, atstājot vien apdegušas sienas. Arī par blakus māju atlīdzībā izmaksāti teju 200 000 eiro.

Kopš pērnā gada janvāra jeb pēdējā pusotra gada laikā par ugunsgrēkiem privātpersonu mājokļos BALTA saņēmusi 232 atlīdzību pieteikumus. Pērn par uguns nodarītajiem postījumiem atlīdzības izmaksāti teju 1,5 miljoni eiro, bet šogad tikai septiņos aizvadītajos mēnešos izmaksāto atlīdzību summa jau pārsniegusi 1 miljonu eiro.  

Apdrošinātāja statistika liecina, ka viens no biežākajiem ugunsgrēku izraisītājiem mājokļos ir dažādi elektroierīču bojājumi, kuri nereti sākas tieši naktī – kad mājinieki saldi guļ. Tāpat pastāv risks, ka ugunsgrēks sākas, kad mājinieku nemaz nav klāt – to var izraisīt mājdzīvnieks, zibens izlāde vai kāds cits neparedzams iemesls, piemēram, ļaunprātīga dedzināšana. Ugunsgrēkam sākoties, mājoklī esošās lietas, tajā skaitā mēbeles, elektroierīces un tekstila izstrādājumi, izdala dūmus, tāpēc, lai laikus brīdinātu par iespējamo uguns nelaimi, no 1. janvāra katrā mājoklī jābūt ierīkotam autonomajam ugunsgrēka detektoram jeb dūmu detektoram – ierīcei, kas sadūmojuma gadījumā ar spalgas skaņas palīdzību aptuveni pusstundas garumā pievērš mājinieku vai kaimiņu uzmanību, ļaujot pašiem izglābties un laikus izsaukt VUGD.

Kur un cik dūmu detektorus izvietot?

Prasības, kas stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī, paredz, ka mājoklī, kurā ir viens dzīvojamais stāvs, tiek uzstādīts vismaz viens dūmu detektors, savukārt privātmājās un dzīvokļos, kuros ir vairāki stāvi, vismaz viens dūmu detektors jāizvieto katrā stāvā. Ja mājvieta tiek īrēta, ieteicams laikus pārliecināties par to, ka dzīvokļa īpašnieks laikus parūpējies par dūmu detektora uzstādīšanu. Ja tomēr nav, dzīvojamo telpu īres līgumā ir jābūt atrunātam, kurš ir atbildīgs par ugunsdrošību. Ja šādas informācijas īres līgumā nav, tad atbildīgs ir īpašnieks.

Apdrošinātāja dati liecina, ka ugunsgrēks mājoklī var sākties jebkurā telpā, tāpēc U. Uškāns iesaka vismaz vienu dūmu detektoru uzstādīt gan gaitenī, gan guļamistabā: “Vislabāk būtu, ja detektors tiktu uzstādīts visās telpās, izņemot virtuvi. Virtuvē dūmu detektors reaģē uz tvaiku, kas rodas ēdiena gatavošanas laikā, tādējādi pastāv risks, ka viltus trauksme tiks izraisīta pārlieku bieži. Ja tomēr virtuvē uzstādīts dūmu detektors, tad, gatavojot ēdienu, sensoru var atslēgt, taču jāatceras to pēc tam ieslēgt atpakaļ.”

Kā izvēlēties un kur iegādāties dūmu detektorus?

Apdrošināšanas eksperts skaidro, ka dūmu detektors ir pavisam vienkārša ierīce, kuru ir viegli uzstādīt un ko var salīdzināt ar modinātāju. “Piestiprināt detektoru pie griestiem var pāris minūšu laikā – gluži kā pielikt pie sienas fotorāmīti. Tomēr darbs, ko detektors var paveikt, ir neatsverams – ugunsnelaimes gadījumā tas var izglābt mājinieku dzīvības un pašu mājvietu,” skaidro U. Uškāns. 

Ierīci iespējams iegādāties būvniecības preču veikalos, specializētos ugunsdrošības preču veikalos, kā arī internetā un pat atsevišķos pārtikas preču veikalos, un tā cena atkarībā no ražotāja ir vidēji 10 eiro. Būtiski pārliecināties, ka izvēlētais detektors atbilst Eiropā noteiktajiem standartiem un uz tā atrodams CE (Eiropas atbilstības) marķējums. Autonomais ugunsgrēka detektors nav jāpievieno elektrībai – tas darbojas ar baterijām, kuras nepieciešams nomainīt aptuveni reizi piecgadē un par kuru kalpošanas laika beigām dūmu detektors “ziņo” ar īpašu signālu.

Autonomā ugunsgrēka detektora vietā iespējams ierīkot arī automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu jeb lokālos dūmu sensorus, kuri ir savienoti ar izvēlēto apsardzes dienestu, kas ugunsgrēka gadījumā var izsaukt VUGD. Šāds risinājums būs īpaši piemērots mājokļiem, kur blakus nav kaimiņu.

Atceries! Dūmu detektoram jābūt katrā mājoklī

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina, ka dūmu detektors ir viens no efektīvākajiem un lētākajiem veidiem, kā savlaicīgi pamanīt ugunsnelaimi. Jāņem vērā, ka par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu  fiziskām personām var piemērot naudas sodu no 30 eiro līdz 280 eiro, juridiskajām personām — no 280 eiro līdz 1400 eiro. Salīdzinājumam – viena dūmu detektora iegāde izmaksā aptuveni pieci līdz desmit eiro.

Tomēr Ugunsdrošības noteikumu prasības nav izstrādātas ar mērķi sodīt cilvēkus. Noteikumos ir iekļauti ugunsdrošības pasākumi, kuru ievērošana palīdzēs izvairīties no ugunsnelaimes vai mazināt tās ietekmi. VUGD neplāno pārbaudīt katru mājokli – prioritāri pārbaudes tiks veiktas tajos mājokļos, par kuriem tiks saņemti iesniegumi vai sūdzības vai būs notikuši ugunsgrēki. Iespēju robežās tiks veikta arī dzīvojamā sektora apsekošana un pārbaudīta ne tikai dūmu detektoru esamība, bet arī pārējo ugunsdrošības prasību ievērošana mājokļos un koplietošanas telpās. Dzīvojamā sektora pārbaudes nebūs nekas jauns, katru gadu tādas jau notiek un notiks arī turpmāk.

Neatliec uz pēdējo brīdi!

VUGD rīcībā esošā statistika liecina, ka šobrīd lielākajā daļā gadījumu, kad ugunsgrēkos gājuši bojā vai cietuši cilvēki, dūmu detektori mājokļos nav bijuši uzstādīti. Tādēļ VUGD un BALTA aicina neatlikt rūpes par savu un līdzcilvēku drošību, kā arī būt līdzatbildīgiem, jo katra paša spēkos ir gādāt par ugunsdrošību mājoklī, piemēram, jau tagad uzstādot dūmu detektoru!

“Dūmu detektora uzstādīšana ir ārkārtīgi vienkāršs, ātrs un salīdzinoši lēts process, jo īpaši apmaiņā pret dzīvības cenu. Tāpēc silti iesakām tā iegādi neatlikt līdz nākamā gada sākumam, kad spēkā stāsies jaunās prasības, bet gan parūpēties par tuvinieku un mājokļa drošību jau šodien,” mudina U. Uškāns, iesakot apdomāt arī iespēju dzīvesvietu apdrošināt, jo ugunsgrēks var izcelties ne tikai pašu mājoklī, bet tas var arī ciest no kaimiņu dzīvoklī vai mājā notikušā ugunsgrēka sekām.

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2018. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 104,7 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 16 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību Polijā. 2018. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,5 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:
Līna Lisnere
AAS BALTA
komunikācijas vadītāja
Tel.: +371 26 40 10 41
E-pasts: lina.lisnere@balta.lv

Nadīna Erdmane
Deep White
projektu vadītāja
Tel.: +371 26 20 16 66
E-pasts: nadina@deepwhite.lv

Atpakaļ

Sazinies ar mums

Klientu apkalpošanas vietas un sadarbības autoservisi

Nepieciešama palīdzība vai atbilde uz jautājumu?
Mūsu speciālisti palīdzēs un sniegs atbildi pēc iespējas ātrāk - ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā. 

Informācija par citiem saziņas veidiem un atsauksmju apstrādi atrodama šeit.

Datnes izmērs nedrīkst pārsniegt 10 MB.
Atļautie datņu veidi: gif jpg jpeg png txt rtf html pdf doc docx odt xls xlsx ods zip csv htm edoc.

Nepieciešama palīdzība vai atbilde uz jautājumu?
Mūsu speciālisti palīdzēs un sniegs atbildi pēc iespējas ātrāk - ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā. 

Informācija par citiem saziņas veidiem un atsauksmju apstrādi atrodama šeit.

  • Karte Saraksts

    Sazinies ar mums izmantojot WhatsApp, darba dienās no 8:00 – 18:00.

    Spied šeit vai pievieno tālruņa numuru +371 275 222 75 saviem kontaktiem.

    Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus aicinām sazināties ar BALTA komunikācijas vadītāju:

    Līna Lisnere
    E-pasts: lina.lisnere@balta.lv